Pededze

Pededze sākas Igaunijā un tās garums ir aptuveni 153 kilometri. Pededze Latvijā ietek pie Kalnupes un dienvidrietumu virzienā tek uz Lubānas ieplaku. Pededze ūdenstūristiem ir pieejama visu sezonu. Pavasaros Pededzes augštecē asu izjūtu cienītāji var mēģināt laivot no Ponkuļu tilta, tiesa gan jārēķinās ar biežiem koku aizkritumiem un bebru aizsprostiem, taču šīs nelielās neērtības kompensē skaists krāču posms virs un lejup Viguļicas ietekas.

Upe ir ļoti ainaviska un skaista. Tajā ir daudz skaistu smilšu pludmaļu un daudz ozolu gan krastā, gan ieskaloti upē, kas veido pāris koku sanesumus. Pededze ir diezgan bagāta ar zivju resursiem un ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, lejtecē tā ir samērā maz cietusi no cilvēku radītā piesārņojuma un tur var sajust neskartās dabas burvību. Skaistākais un baudāmākais posms ūdenstūristiem vasarā ir no Litenes līdz Vikšņu tiltam.

Aiviekste

Aiviekste iztek no Lubāna un tās kopējais garums ir 114 kilometri. Aiviekste ir viena no interesantākajām ūdens plūsmas ziņā upēm Latvijā. Upes gultnē sastopamais dolomīts veido slieksni, kas vienmēr traucējis upes padziļināšanos. Nelielais gultnes dziļums un kritums stipri ierobežoja ūdens caurplūdību. Pavasarī pieplūstošais ūdens daudzums Aiviekstes augštecē vairākas reizes pārsniedz ūdens caurplūduma iespējas. Pagājušajā gadsimtā, kad Aiviekste nebija padziļināta un iztaisnota augštecē pieplūstošie ūdeņi tecēja nevis uz Daugavu, bet atpakaļ uz Lubānu, kas radīja lielus plūdus.

Laivotājiem Aiviekste piemērota nobraucieniem visu sezonu, jo upē nav sarežģītu posmu, izņemot ūdeņiem bagātos pavasaros, kad applūdušas klānu pļavas veido vairāk nekā simts metru platu upi. Neuzmanīgākie laivotāji, noairējot no upes, var kādu laiku maldīties pa applūdušajām pļavām. Laivu braucienus var lieliski apvienot ar makšķerēšanu un putnu vērošanu, pīles, gulbji, zosis un dzērves u.c., it sevišķi pavasaros var novērot lielos daudzumos. Makšķernieku vidū Aiviekste ir pazīstama ar samu lomiem.