Aiviekste – Latvijas mazā Amazone

Aiviekste pavasarī arī mēdz būt interesanta, tiesa gan ne jau ar ātro straumi un krācēm, bet gan ar savu mieru un ūdens pārpilnību. Papildus tam visam arī vietējo nostāsti par klibo lāci, kas vairākkārt manīts klānu pļavu tuvumā. Brīvdienās devāmies to visu baudīt savām acīm.

Maršruts Lubānas ezers - Lubāna. kopējais garums aptuveni 35 kilometri. Pus deviņos izbraucām no Rīgas, Lubānā uzsējām laivas, iestiprinājāmies un devāmies tālāk. Vienos jau sēdējām laivā Aiviekstes sākumā pie Lubāna. Jau pie dambja upe ir vairākas reizes platāka nekā vasarā. Straumes sākumā nav vispār, kā vēlāk izrādījās straumes nebija pirmos divdesmit kilometrus. Kad jau esi apradis ar skatu, kad ūdens pāri krastiem ir pārdesmit metrus, pēkšņi Aiviekste pārvēršas par mazu ezeru, kur krasts sasniedzams pēc vairāk kā simts metriem. Vietām jau vairs nav pārliecības, vai esi vēl uz upes, vai laivo jau pa klānu pļavām.

Ap pusastoņiem bijām Lubānā pozitīvu emociju pārņemti par redzēto un piedzīvoto un devāmies uz pirtiņu atpūsties. Tiem, kam īsti negribas slapināties, šīs ir labs maršruts, lai izbaudītu neskartās dabas burvību un pavasara ūdens pārpilnību. Pa ceļam vērojami lieli putnu resursi - dzērves, zosis, gulbji utt. Pavasaros un rudeņos ir novērojami simtiem lieli gulbju bari. Maršruta sākumā pie paša Labāna ir iespējams pārnakšņot, tādēļ var doties jau iepriekšējā vakarā.

P.s. Klibo lāci tomēr neredzējām, bet āpsi gan.